Par Irinas Lando ātrās iegaumēšanas skolu Latvijā runāts tiek pietiekoši daudz, lai tās reputācija tiktu uzturēta. Taču ar reputāciju vien nepietiek, lai nodrošinātu lietas tālāku attīstību, kas, kā apgalvo šīs lietas entuziasti, varētu atvieglot daudzu cilvēku dzīvi.

Lasīšanas ātrums patiešām ietekmē „norītās” informācijas daudzumu. Taču lasīšanas ātrumu nosaka nevis acu kustības ātrums, bet gan teksta sapratne. Tā ir prasme ātri izdalīt pamatdomu, acumirklī iegaumēt materiālu, lasīšanai izmantojot iespējami maz laika. Vienkāršāk izsakoties – tā ir analītiska lasīšana ar augstu apguves kvalitāti un minimālu laika un spēku patēriņu.
Faktiski tā ir nenovērtējama prasme ikvienam skolēnam vai studentam, kuriem, zināmu apstākļu spiestiem, nākas ikdienu nokvernēt pie milz1igiem mācību literatūras kalniem, zinātniskiem rakstiem un pētījumiem, pārstāstīt daiļdarbus un gatavoties eksāmeniem un kontroldarbiem.

Zelta dieniņas, bezrūpīgā bērnība... Varbūt tā tieši tādēļ arī aizlido kā viens salds mirklis, ka viss padodas viegli un jautri, pasauli sedz noslēpuma plīvurs, kuru tā vien gribas kaut vai nedaudz pacelt. Katru dienu bērns uzzina kaut ko jaunu, katru minūti viņš bērtin apber vecākus ar simtiem amizantu, bet vienlaikus tik grūtu jautājumu: “Kāpēc koki ir zaļi?”, “Uz kurieni skrien mākoņi?”, “Kad es izaugšu, vai es būšu garāks par sevi?” Vispārsteidzošākais ir tas, ka mazuļi lieliski atceras visas jūsu atbildes. Un vai zināt kāpēc? Viņus tas ļoti interesē.