Frānsiss Bēkons saka: “Dažas grāmatas jāpamēģina, dažas jānorij, tikai dažas – jāsakošļā un jāizrunā”. Tomēr mēs esam pieraduši vai nu “sakošļāt” visas grāmatas, pat ja neesam pārliecināti, ka tās mums ir vajadzīgas, un mēs spējam tās sagremot, vai, tieši pretēji, pat nepieskaroties četriem sējumiem, saprotam, ka process ieilgs. Daudzi cilvēki grib lasīt vairāk un ātrāk, bet daži var, turklāt pie liela ātruma neizbēgami krīt lasīšanas kvalitāte… Vai tas tā ir un vai ir jābūt superspējām, lai lasītu piecas-sešas reizes vairāk tajā pašā laikā? Kādi ir lēnas lasīšanas iemesli un kādi ir iespējamie paātrinājuma veidi.
Lasīšana ir viena no pamatprasmēm, ko mēs apgūstam 4-6 gadu vecumā. Tomēr, iemācījušies pārliecinoši lasīt 1.-2. klasē, mēs nez kāpēc izlemjam, ka esam sasnieguši virsotnes, un vairs nepievēršam uzmanību šīs iemaņas attīstīšanai. Ātras lasīšanas mācīšana vispār ir saistīta ar daudziem mītiem. Bailes no tā, ka pie liela lasīšanas ātruma cilvēks atradināsies lasīt pārdomājot un lēni, ir pietiekami naivas. Neviļus rodas salīdzinājums ar sportu, jo ātra lasīšana ir sava veida sportiska lasīšana. Un, ja skriešanas prasme nenozīmē, ka cilvēks aizmirst kā jāiet, tad kāpēc tam jānotiek ar lasīšanu? “Jūsu galvai nav jāvārās tikai uz lēnas uguns”.
Vārdu sakot, problēma ir tieši uztveres normā. Par normālu ātrumu uzskata 150-200 vārdus minūtē. Turklāt viltība jau slēpjas pašā mērījumā – vārdi minūtē. Ātra lasīšana nav lasīšana pa vārdiem kā tādiem, bet drīzāk, lasīšana blokiem vai pēc jēgas, lielā mērā uz tā rēķina arī izdodas palielināt izlasītā apjomu 5-10 reizes.
Tad kāpēc mēs lasām lēni, un kas mums traucē paātrināties? Ir pietiekami daudz neliela lasīšanas ātruma iemeslu: daļa no tiem ir saistīta ar psihiskiem paradumiem, bet daļa ar – fizioloģiskiem. Tomēr var pārvarēt jebkuru barjeru dinamiskas lasīšanas ceļā.
Iekšējais suflieris
Pats izplatītākais ātras lasīšanas ienaidnieks – subvokalizācija (vai vienkārši – runāšana pie sevis). Vai jūs kādreiz esat ievērojuši, pat lasot ielas izkārtnes, cilvēki bieži bubina sev zem deguna vai čukstus izrunā jaunus nosaukumus? Izlasītā teksta dublēšana pie sevis (reizēm pat ar lūpu artikulāciju) ir viens no visnopietnākajiem ātras lasīšanas šķēršļiem. Pirmkārt, tāpēc ka, izrunājot izlasīto, mēs samazinām lasīšanas ātrumu līdz mutiskas runas tempam, un, otrkārt, šis ir paradums, ko mēs neapzināti faktiski praktizējam visu savu dzīvi, un atradināties no tā nav vienkārši.
Kā var novērst iekšējo artikulāciju? Ātras lasīšanas nodarbību laikā iekšējo izrunāšanu novērš uz speciālu vingrinājumu rēķina. Diezgan vienkārši var pārliecināties, ka to ir iespējams novērst. Šim nolūkam jānodarbina savu iekšējo suflieri: paralēli lasīšanai dodiet viņam citu uzdevumu.
• Lasīšanas laikā sāciet domās paralēli skaitīt “viens, divi, trīs…” – un tā līdz simts. Un pēc tam – no jauna.
• Pamēģiniet vienlaicīgi ar teksta lasīšanu dziedāt pie sevis vai deklamēt dzejoli. Dzejolim jābūt labi zināmam, lai jūs tā tekstu varētu automātiski skaitīt, nepievēršot uzmanību vārdu atsaukšanai atmiņā.
Tādejādi trenējoties, jūs iemācīsiet savu iekšējo suflieri vismaz periodiski klusēt, un izrunāšanas paradums pakāpeniski aizies.
Ātra lasīšana pieaugušiem notiek sešas dienas pēc kārtas pa trīs stundām licenzētā Mācību centrā Lando® A. Čaka ielā 83/85, Rīgā, tālr. 29433553, 67273009, www.lando.lv
