Saņemot Eurydice pētījumu rezultātus, kas paredzēti funkcionālās lasītprasmes līmeņa noteikšanai, tas ir, lasīšanai un izlasītā teksta saprašanai, vadošās Eiropas valstis izdarīja secinājumu, ka izglītošanas procesā ir nepieciešama individuāla pieeja. Šajā procesā galvenā likme tiek likta uz skolotājiem. Pasniedzējiem jābūt atvērtiem jaunām tendencēm izglītībā, un jāpēta arī lasīšanas grūtību pārvarēšanas iespējas.

Liekas, lūk, kur ir risinājums! Paliek atklāts jautājums, kā to realizēt dzīvē. Pasniedzējiem rekomendēja vairāk izmantot praktiskos piemērus izglītošanas procesā, pasniedzamās iemaņas saistot ar reālo dzīvi. Sāka veikt daudzus pētījumus un sāka izstrādāt jaunas metodoloģijas. Rezultātā noskaidroja, ka eksistē daudz noturīgu mītu par lasīšanu, ko prakse neapstiprina. Piemēram, ideja, ka lasīšanas grūtības ir tikai bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm.
2010. gadā tika publicēti starptautiskās programmas PISA-2009 pētījumu rezultāti par 65 pasaules valstīm, kur galvenais mērķis bija 15-gadīgu izglītojamo spēju novērtējums izmantot skolā iegūtās zināšanas un pieredzi plaša diapazona dažādu cilvēka darbības sfēru dzīves uzdevumos, tajā skaitā, lasīšanas iemaņu pārvaldīšanā. Tas ir svarīgs moments, jo pētījumā parādījās papildus mērķis: elektronu tekstu lasīšanas novērtējums, izveidojusies mācību stratēģija darbam ar tekstu. Galvenais politiskais mērķis: izglītības kvalitātes un efektivitātes, un, kā rezultāta, intelektuālās vienlīdzības novērtējums.
Nevienam citam starptautiskajam salīdzinošam izglītības kvalitātes pētījumam nebija tādas ietekmes uz valstu izglītību kā PISA programmai. Tā pēta lasītprasmi, tas ir, „cilvēka spēju saprast un izmantot rakstītos tekstus, domāt par tiem un nodarboties ar lasīšanu, lai sasniegtu savus mērķus, paplašinātu savas zināšanas un iespējas”.
Pēc lasītprasmes rādītājiem Latvija ieņēma 30. vietu, Lietuva – 40., Igaunija – 13. Nākošo pētījumu rezultāti tiks publicēti 2016. gadā.
Pēc pētījumu rezultātiem Eiropas Komisija aktīvi izstrādā virzienu „Attīstība ar prātu” (Smart Growth).
Eiropas Komisijai īpašas bažas rada fakts, Eiropas 25% izglītojamo ir sliktas lasīšanas iemaņas. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais izglītojamais Eiropā nespēj saņemt un izmantot teksta veida informāciju, tas ir, viņi vienkārši nevar mācīties.
Eiropas Komisija darbojas virzienā „Piedalīšanās izaugsmē” (Inclusive Growth) iedzīvotāju darbaspēju līmeņa paaugstināšanai ar mērķi nodrošināt attīstību un izaugsmi. Izglītošanas pēc šīs programmas notiek visas dzīves laikā.
Programmas būtība – palīdzēt cilvēkiem attīstīt jaunas iemaņas un prasmes, tajā skaitā, apzinātu lasīšanu.
Tātad, Eiropa ir nopietni norūpējusies, vai jau šī izglītojamo paaudze spēj saņemt un analizēt teksta informāciju. Gribas cerēt, ka viss vēl nav zaudēts.

© Irina Lando, vadības sfēras zinātņu doktore
Rīga, A. Čaka iela 83/85
Tālr.: +371 67273009, +371 29433553
Licencēts mācību centrs LANDO®. IZM licence nr. 3360800220