Gribu uzreiz salikt visus punktus uz „i”: skolu es beidzu ar zelta medaļu, un lieliski saprotu, kādām iemaņām un prasmēm ir jābūt attīstītām, lai mācītos. Mans vectēvs pastāvīgi atkārtoja frāzi, kas bērnībā mani ļoti kaitināja: „Lai iemācītos mācīties, ir jāmācās”.
Tikai, kļūstot vecāka, es skaidri sapratu divas lietas: visu, ko es zinu, man ir devusi mājās (par laimi, ģimenē bija fiziķi un liriķi), un mācīšanās iemaņas nav iedzimtas. Lielākā daļa bērnu vienkārši nesaprot, kāpēc ir jāmācās un, atbilstoši, kā jāmācās. Tas ir, ko konkrēti jādara, lai izdotos mācīties. Daudzi bērni iet uz skolu, tas ir, to apmeklē, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi tur mācās. Tas ir, pārstrādā skolā iegūto informāciju zināšanās. Tipisks piemērs: likumu zinu, bet rakstu ar kļūdām. Tas nozīmē – nevaru transformēt iegūto informāciju zināšanās, lai sāktu tās pielietot.
Vienīgais, kur skolā man radās šķēršļi, – tās bija svešvalodas. Mamma pastāvīgi atkārtoja: „Izraksti un mācies visus jaunos tekstā sastopamos vārdus”. Vienu laiku šis padoms likās neizpildāms, bet pēc tam izrādījās, ja pietiek neatlaidības sekot šim padomam, jauno vārdu kļūst arvien mazāk . Cita lieta, ka savos skolas gados es nezināju kā pielietot asociatīvās domāšanas metodi svešvalodas vārdu ar tulkojumu iegaumēšanai, tāpēc man pagāja daudz laika, lai iemācītos vārdus.
Tieši tāpēc, Lando® pastāvīgi veic gan izglītojamo, gan skolotāju izglītošanas darbu. Es personīgi vadu nodarbības daudzās skolās. Daru to pilnīgi par velti.
Tagad pieņemts runāt, ka bērni ir pilnīgi citādi, nevis tādi kā bija agrāk. Ja mēs izlaidīsim tēmu, ka agrāk „gan debesis bija zilākas, gan zāle zaļāka”, mēģināsim saprast, kādas ir tās spilgtās atšķirības.
Pirmais, kas krīt acīs jebkura atklātajā stundā: bērni uzvedas brīvāk. Viņi nebaidās uzdot jautājumus, vienkārši var pārtraukt skolotāju, nevar noklausīties līdz galam. Šādā gadījumā ļoti palīdz divas frāzes: „Noklausies līdz galam, varbūt tad tev nebūs jautājumu”, un, ja tas pavisam nepalīdz, tad – „Es tevi klausīšos tāpat kā tu klausies mani”.
Es saprotu, ka bērns grib izteikt savu viedokli, viņam uz to ir tiesības. Bet tajā pašā laikā mani uztrauc, vai pārējie bērni, kas sēž tajā klasē, grib tagad klausīties kāda izteikumus. Bet varbūt pēkšņi kāds no viņiem grib klausīties stundas mācību vielu?
Ja tu stundā klausies un saproti, tas ļauj tev mājās ieekonomēt daudz laika.
Jūs piekrītat, ka daudziem bērniem pat sākumskolā ir repetitori? Tādi bērni bieži neko nedara stundā, sak, aiziešu pie repetitora, viņš man paskaidros. Bet tāda slodze ļoti atņem spēkus. Jūs tikai iztēlojieties, cik daudz pūļu jāpieliek, lai liktu sev garlaikoties, kā minimums, piecās stundās.
Mēģināsim ielūkoties nākotnē: kāda ir iespēja, ka bērns, kas ir pieradis garlaikoties divpadsmit skolas gadus, izaugs par veiksmīgu cilvēku un varēs sasniegt uzstādītos mērķus?
No vienas puses, vecāki grib, lai skolotāji strādātu tādējādi, lai bērniem būtu interesanti. No otras puses, tie paši vecāki uzskata, ka bērnam nav jāpiepūlās kaut ko darot skolā, un skolotājam nav jāizsaka bērniem piezīmes. Tādējādi veidojas apburtais loks. Tas ir diezgan bīstams, jo daudzas valstis ir saskārušās ar problēmu, kad paaugušies bērni nespēj noteikt cēloņu-seku saiknes, saprast tekstu (tajā skaitā, zāļu lietošanas instrukcijas) u.c. tāds fenomens ir ieguvis „funkcionālā analfabētisma” nosaukumu. Valstis, kas ar to ir sakārušās, ceļ trauksmi un cenšas atgriezt skolā izglītošanai nepieciešamās iemaņas.
Rīgā Licencētā mācību centrā Lando® mēs jau sešpadsmit gadus mācām bērniem un pieaugušiem mācīties, strukturēt domāšanu, iegaumēt, ātri lasīt un saprast izlasīto.
