Kā bija minēts šī darba iepriekšējās daļās katra valsts ir ieinteresēta cilvēkkapitāla attīstībā. Šis kapitāls kopā ar zināšanām ir valsts galvenā konkurences priekšrocība. Saskaņā ar to, šajā darba daļā tiks aplūkotas inovatīvo mācību metožu izmantošanas iespējas ar mērķi veidot nacionālo konkurētspēju.
Šodien tādas iespējas jau eksistē un tās var tikt aplūkotas kā pieejas, kas nodrošina nopietnu nevienlīdzību starp valstīm. (Huntington, 2003)
Inovatīvo mācību metožu pielietošanas priekšnoteikumi valsts līmenī ir dažādās Eiropas Savienības valstīs. Tādējādi, piemēram, neapstrīdama konkurētspējas priekšrocība Lielbritānijā ir angļu valoda. Laikā, kad pārējās valstis ir spiestas tērēt lielas summas valodas apgūšanas nodrošināšanai, Lielbritānija, sākotnēji pārvaldot šo resursu, pirmkārt, var ekonomēt līdzekļus. Tādējādi, Lielbritānijā izdevumi svešvalodu mācīšanai (mljrd. eiro pret pirktspējas paritāti) sastādīja 9,305, tajā pašā laikā vidējais rādītājs ES 15 bija 57,973, bet ES 25 – 52,811, tas ir, citas valstis ir spiestas tērēt sešas-septiņas reizes vairāk līdzekļu tikai valodas mācīšanai.
Svešvalodu mācīšana citās ES valstīs ietilpst obligātajā valsts programmā, Lielbritānija var atļauties netērēt tik daudz līdzekļu. Tādējādi, 2005. gadā valsts izdevumi izglītībai (mljrd. eiro pret pirktspējas paritāti) Lielbritānijā sastādīja 77,8, tajā pašā laikā vidējais rādītājs ES 15 – 470,5, bet ES 25 – 515,6. Atkal acīmredzama starpība sastāda sešas – septiņas reizes.
Dabiski, ka valsts, kas var atļauties netērēt naudu kāda viena resursa attīstībai, kas ir nepieciešams visam citām valstīm, šajā gadījumā – Lielbritānija, iegūst būtisku priekšrocību. Bet Lielbritānija pārvērta šo konkurences priekšrocību arī par eksporta produktu. Saskaņā ar 2005. gada datiem „katru gadu izdod 800 tūkst. grāmatu saistībā ar angļu valodas mācīšanu. 700 tūkst. cilvēku katru gadu atbrauc uz Lielbritāniju mācīties valodu. 2005. gadā šie cilvēki iztērēja krietni par 2,6 mljrd. eiro, atrodoties Lielbritānijas teritorijā. Apvienotā Karaliste saņēma krietni pār 13 miljardiem eiro 2005. gadā, pateicoties tam, ka ārzemnieki mācās angļu valodu . (Lukacs, 2007)
Tomēr, neraugoties uz to, ka lielā konkurences priekšrocība, ko nodrošina apstāklis, ka angļu valoda Lielbritānijas iedzīvotajiem ir dzimtā valoda, tieši Lielbritānijā valsts līmeni ir atzīta problēma, kas kļūst aktuāla visai ES – pieaugušie cilvēki ir pārstājuši lasīt. Rezultātā, ja nelasa vecāki, viņu bērni neredz vecākus ar grāmatu un, dabiski, viņi arī nelasīs. Var vilkt paralēles ar dzimtas valodas pārvaldīšanu. Tādējādi, ja iepriekšēja paaudze runā iestarpinās žargona vārdus, nākošai paaudzei tā būs norma.
Saskaņā ar Eurobarometr datiem Latvija pašlaik ir otrā ES valsts (pēc Luksemburgas), kur 97% iedzīvotāju pārvalda otro valodu, kas nav viņu dzimtā (Europeans and languages, 2005). Tomēr angļu valoda nav dzimtā valoda Latvijas iedzīvotājiem un valstij ir jātērē milzīgas summas valodas mācīšanai un oficiālo dokumentu tulkošanai. Pat Latvijas oficiālās mājaslapās ir atsauces uz Boloņas procesa dokumentiem angļu valodā. Ņemot vērā, ka 65% jauniešu pārvalda angļu valodu, jāpievērš uzmanību faktam, ka starp vidējās paaudzes cilvēkiem 37% pārvalda valodu, bet tieši viņiem šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem.
Starpība valodas pārvaldīšanā ES rada noteiktu nevienlīdzību. (Phillipson, 2003) Ir atšķirība, vai jūs skaidrosiet domu dzimtajā valodā vai svešvalodā. Pat ja cilvēks brīvi pārvalda svešvalodu, viņš ne vienmēr tajā var atrast sinonīmus un antonīmus (pēc nozīmes līdzīgus vārdus un vārdus ar pretēju nozīmi). Autore saskārās ar līdzīgu problēmu, mācot ātrlasīšanu SSE, kur iestājoties obligāts nosacījums ir augsts angļu valodas pārvaldīšanas līmenis. Pēc pašu studentu lūguma mācības sākās angļu valodā, bet pēc tam sarežģītus zinātniskus tekstus viņi lasīja dzimtajā valodā, lai labāk saprastu.
Angļu valoda ir ES galvenā politiskā problēma, bet to aplūko ka vienkāršu pragmatisku un instrumentālu jautājumu. (Kraus, 2008)
Neraugoties uz milzīgu konkurences priekšrocību angļu valodas veidā, Lielbritānijai ir reālas problēmas lasīšanas iemaņu apgūšanas un pārvaldīšanas sfērā, bet šīs iemaņas ir pamats jaunu zināšanu apgūšanai. Lielbritānijā valdība ir oficiāli atzinusi sasniegumus neformālās izglītības sfērā Biznesa, inovāciju un iemaņu departamenta 2009. gada martā publicētajā „Mācību revolūcijā” (The Learning Revolution). Valdību īpaši uztrauc fakts, ka ne tikai skolēni zaudē lasīšanas iemaņas, bet arī pieaugušie cilvēki pārstāj lasīt, tātad, pārstāj attīstīties. 2009. gada oktobrī notika Mācību revolūcijas Festivāls ar mērķi vākt naudas līdzekļus bibliotēku uzturēšanai, kas sniedz iespējas neformālai izglītībai, tādai kā grāmatu apspriešanas grupas, tikšanās ar autoriem un vēstures stundas visai ģimenei. Lasīšanas problēma ir raksturīga visam ES valstīm Drīz ES varēs saukt par „nelasošo Eiropu”. Ja vairuma Eiropas valstu stratēģijās norādīts, ka vajag attīstīt cilvēkkapitālu, kas varēs izmantot savas iemaņas un prasmes, un vadīt zināšanas, kas daudzās valstīs pēc nozīmes ir otrais stratēģiskais resurss, aktuāls kļūst jautājums, no kurienes un kādā veidā cilvēki iegūs jaunas zināšanas. Šajā kontekstā lasīšanas iemaņas var kļūt par galvenajām. Bez tam, lasot attīstās fantāzija, jo notiek drukāto burtu pārkodēšana tēlos. Bet šīs iemaņas nepieciešamas jaunradei, uz ko cer vairums valstu, kas norāda tieši inovācijas un jaunradi kā konkurences priekšrocību sasniegšanas ceļu visās attīstības jomās.
© Dr.sc.admin. Irina Lando, ātrā lasīšana bērniem un ātrā lasīšana pieaugušajiem
Adrese: Rīga, A. Čaka iela 83/85
Tāl.: +371 67273009, +371 29433553
Licencēts mācību centrs LANDO®, LR IZM Lic. Nr. 3360800220
