Stokholmas ekonomikas skolas studenti regulāri saskaras ar nepieciešamību daudz lasīt. Baltijā SSE ir pati prestižākā augstskola, kur iestājas studenti no dažādām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Polijas, Gruzijas u.c. Izglītošanai vajadzīga liela piepūle, tāpēc, iestājoties skolā, tiek pārbaudīta matemātika, loģika, angļu valoda un lasīšanas ātrums. Pat tie studenti, kas iztur konkursu, ne vienmēr var izturēt slodzi, kas nepieciešama mācībām.
Nedēļas laikā studentiem jāizlasa aptuveni 150 lappuses. Tas nav daudz, ja darbojas regulāri un ar atdevi, bet ja divas-trīs dienas izlaiž, būs grūti panākt garām palaisto. Runa ir par funkcionālo lasītprasmi, tas ir, prasmi saprast un saviem vārdiem pārstāstīt tekstu. Protams, ka teksti ir sarežģīti, tā nav daiļliteratūra, bet biznesa mācību grāmatas, turklāt sarakstītas angļu valodā.
Daudzas valstis, tajā skaitā, ASV un Lielbritānija tagad ir saskārušās ar funkcionālā analfabētisma problēmu. Tā izpaužas tādējādi, ka pieauguši cilvēki, pārliecinoši izlasa tekstu, bet nevar to saprast, „izlaist caur sevi”, izdarīt secinājumus. Tas neattiecas uz vienkāršiem tekstiem vai daiļliteratūru. Runa ir par to, lai saprastu darbam nepieciešamo literatūru.
Analogas problēmas rodas arī tiem, kam dzimtā ir krievu valoda. Tādējādi, piemēram, daudzi zina, ka ir lietderīgi izlasīt Nikolo Makjavelli grāmatu „Valdnieks”, kas ir noderīga ar to, ja nomaina vārdu „valsts” ar vārdu „kompānija” vai „firma”, bet „valdnieks” ar vārdu „direktors” vai „īpašnieks”, tad grāmata ir vienkārši ideju krātuve, un tai ir lielisks praktisks pielietojums. Tikai jautājums, cik daudz cilvēks ir spējīgs izlasīt līdz galam un saprast lasīto.
Nākošā grāmata, kas ir vienkārši nepieciešama katram, kas nodarbojas ar stratēģisko plānošanu ir Igora Ansoffa „Jaunā korporatīvā stratēģija” (Igor Ansoff Corporate Strategy). Tā ir fundamentāla stratēģiskās domāšanas mācību grāmata. Bet diez vai atradīsies daudz cilvēku, kas praksē nodarbojas ar stratēģisko plānošanu (no kurienes es to zinu – biju Lattelekom stratēģiskās attīstības vadītāja), kas spēj izlasīt un izprast šo grāmatu. Neticat? Tad ātri atbildiet uz jautājumu: „Kas ir „stratēģija”? Pareiza atbilde būs raksta beigās. Bet pagaidām varu piezīmēt, ka stratēģiskās domāšanas semināri, kuros jums 40-300 cilvēku auditorijai pārstāstīs Ansoffa grāmatu maksā aptuveni 300-500 eiro vienam cilvēkam dienā. Domāju, ka būs lētāk izlasīt šo grāmatu. Vēl jo vairāk, kad tev kāds ko pārstāsta, var parādīties, kā es to saucu – „jēgas izkropļošanas efekts”. Ikdienas dzīvē mēs saskaramies ar šo efektu pietiekami bieži, kad darbinieks vai students, izlasot instrukciju vai tekstu, saka „Bet es tā sapratu”. Lasot sarežģītus tekstus, ir svarīgi sekot autora domai, nevis domāt, kā tu to saprati. Ja neticat, ir lieliska grāmata „Kriminālkodekss”. Apkārtējos nemaz neuztrauks, kā tu saprati, kas tur uzrakstīts.
Vēl divas grāmatas, ko sauc par „Menedžera Bībeli”, tās ir Roberta Antona Vilsona „Kvantu psiholoģija” (Quantum Psychology) un „Evolūcijas psiholoģija”. Autors apraksta pieredzes maiņas modeļus. Tā vienkārši ir sektas veidošanas rokasgrāmata. Izlasījuši grāmatu, jūs sapratīsiet, kas ir ietekmes psiholoģija, un kā to pielieto. Es, piemēram, esmu ļoti pateicīga Vilsonam, jo reiz nokļuvu ļoti nepatīkamā situācijā, klienti piedāvāja kopā ar viņiem braukt uz Indiju. Bet izrādījās, ka mēs nokļuvām sektā. Septiņas dienas tā saucamā retrīta (vienatne un atsvešināšanās no sabiedrības) notika skaidri pēc Vilsona aprakstītās kontūru nomaiņas. Pats interesantākais, ka daudzi cilvēki no grupas, kas aizbrauca uz Indiju, tur arī palika, pārdodot savus Maskavas dzīvokļus.
Tāpēc gribu atgādināt nodeldēto frāzi, „tie, kas lasa grāmatas vienmēr vadīs tos, kas skatās televizoru”, bet stratēģija ir lēmumu pieņemšanas noteikumi.
